
Dikļi ir kluss lauku ciemats Latvijas ziemeļu daļā, kur dzīvo tikai aptuveni pustūkstotis cilvēku. Latvijā Dikļi ir atpazīstami kā latviešu teātra un dziesmu svētku tradīciju dzimšanas vieta.
1818. gadā Dikļu muižā tika uzvesta muižas kalpotāja Jāņa Peitāna pārtulkotā Fridriha Šillera luga “Laupītāji”, kurā kā aktieri piedalījās Dikļu zemnieki.
1864. gada Vasarsvētkos netālu no Dikļu muižas parka norisinājās mācītāja un rakstnieka Jura Neikena noorganizētie pirmie Dziesmu svētki.
Dikļi ir bagāti ar dažādiem vēstures objektiem. No Dikļu pils ozolu aleja ved tieši uz nelielo 1722.g. stāvbūvē celto koka baznīcu, kur 1848.g. tika pārveidota par mūra celtni, saglabājot agrākās formas. No 1857.–1867.gadam baznīcas mācītājs bija J. Neikens. Baznīcā atrodas viens no greznākajiem baroka laika Vidzemes baznīcu altāriem (1698.g.) un kancele (1699.g.), ko darinājis Rīgas tēlnieku darbnīcas tēlnieks J. D. Štrauss, kas strādājis arī pie Rīgas Pētera baznīcas portāla akmens figūrām, kā arī darinājis Ugāles baznīcas interjera elementus. Kanceli 18.gs. 30.-40. gados papildinājis, galvenokārt Igaunijā strādājošais A. H. Konciuss.
Zināma arī teika, kas vēsta par to, ka 18.gs. zviedri netālu no Dikļu baznīcas norakuši ozola koka mucu ar zeltu. Pēc diviem gadsimtiem tā atrasta, ļaujot uzsākt veiksmīgu uzņēmējdarbību.
Vairāk par Dikļu ciemu un pagastu, kā arī par apskates objektiem, jūs varat uzzināt mājas lapā http://www.dikli.lv.